Jaunumi

No 11. līdz 13. februārim Dikļos notika 12. Latvijas mazskautu un guntiņu ziemas nometne „Pakrastnieki”. Nometnē piedalījās apmēram 80 dalībnieki no Rīgas, Ogres, Valmieras 4. un Kocēnu 38. skautu vienības.

Nometni organizēja Valmieras 4. skautu vienības vadītājs un šīs nometnes priekšnieks ULDIS JANSONS. Viņš stāsta: „Darbojāmies visi kopā - skauti un gaidas,  mazskauti un guntiņas. Šoreiz galvenie tiešām bija Latvijas skautu un gaidu organizācijas jaunākā pakāpe – mazskauti un guntiņas, t. i., bērni līdz 12 gadu vecumam. Visas aktivitātes viņiem izplānoja un vadīja mūsu 4. skautu vienības pieredzējušie roveri Paulīna Latsone un Eduards Johansons. Citu vienību jaunieši viņiem piepalīdzēja. Piektdien nometni sākām ar Vika dabas parka iepazīšanu, Dziesmu svētku muzeja apskati. NoDikļiem Latvijā ir izplatījusies dziesmu svētku tradīcija. Tad šinšilu audzētava, kur bērni bija pārsteigti, ieraugot tik daudz šo zvēriņu. Dalībnieki interesanti izpildīja uzdevumu -Vika grāmatas iespaidā iejutās savā Pakrastē ar zīmējumos parādītajiem dzīvniekiem. Viņiem sanāca ļoti skaistas glezniņas prezentācijai pie vakara ugunskura. Bet vēlu, vēlu vakarā bija nakts spēle -  arī par Vika „Pakrastnieku” tēmām. Sestdien zirgaudzētavā apskatījām gan kumeliņus, gan lielus sporta zirgus. Mūsu lielais dalībnieku pulks piedzīvoja necerētu pārsteigumu – izbraucienu kamanās. Bija arī izrāde Datārponis. Pēcpusdienas šķēršļu gājienā, ko atkal organizēja jaunieši, katrā punktā darbojās kāds Pakrastnieku tēls. Dalībniekiem bija jāveic dažādi uzdevumi, piemēram, pie ķengura jālec ar maisiem, pie zebiekstes jālien pa izraktām alām... Sestdienas vakara ugunskura tēma bija Bē – Mē – Tē - Vē (precīzāk, bezmalkas televizors). Katra grupa rādīja pašu izdomātu vai no Vika grāmatas paņemtu sižetu. Kopīgo svētdienu ievadīja stāstījums par Dikļu baznīcu un svētbrīdis. Visbeidzot nometnes pēdējā aktivitāte – āra sporta spēles. Nometne bija izdevusies laba arī tāpēc, ka mazskautiņi izdzīvoja Latvijas ziemas peripetijas – gan lielu puteni un asu vēju, gan niknu salu.”

Ziemas nometnes notiek katru gadu. Pagājušajā gadā to rīkoja Jānis Olmanis un viņa Kocēnu vienība, bet šoreiz - Uldis Jansons. Arī nākamā ziemas nometne, ko organizēs rīdzinieki,  droši vien notiks Vidzemē, jo aktīvākie skauti esot tieši Vidzemē un Rīgā.

Fotogrāfijas no nometnes šeit:

Izmantots laikr. LIESMA materiāls 15. 02. 2011. (Nr.25)

Janvāra pirmās nedēļas nogalē skauti un gaidas no visas Latvijas atkal bija kopā zimas sagaitā Baltais vilks, tā veltīta Daugavgrīvas 1. latviešu strēlnieku bataljonam.

Sagaitas mērķis ir nacionālpatriotiskā audzināšana, atceroties latviešu strēlnieku varonību Pirmā pasaules kara laikā Brīvības cīņās 1917. gadā. Nozīmīga tās sastāvdaļa ir āra dzīves iemaņas ziemas apstākļos, strēlnieku cīņu vēstures izzināšana, dažādas praktiskas nodarbības, komandas saliedēšana un citas aktivitātes.

Ziemas sagaita tieka organizēta jau devīto gadu. Tradīcija janvārī doties uz Ložmetējkalnu skautiem ir saglabājusies jau no pirmās Latvijas brīvvalsts laikiem, kad roveri (skautu kustības vecākā darbības pakāpe) devās pārgājienā uz Ložmetējkalnu, lai pieminētu varonīgos latviešu strēlniekus. Arī šogad grupiņa nometņotāju ieradās nometnes vietā, kājām veicot ap 15 km no Valgundes stacijas, - viņu vidū arī valmierieši Emīls Žugs un Kārlis Linde.

Šogad sagaitā piedalās vairāk nekā 130 jaunieši vecumā no 12 līdz 25 gadiem, tostarp sešpadsmit Valmieras 4. skautu vienības un deviņi Kocēnu 38. skautu vienības dalībnieki.

Dažādas ir bijušas sagaitas. 2011. gads laikam visiem paliks atmiņā ar dziļajiem sniegiem, kas bija īpaši apgrūtinoši, jo no dziļās sniega segas bija jāattīra ne tikai telts vietas, bet arī celiņi un laukumi aktivitātēm. Nodarbībās sadarbībā ar militārās vēstures klubu tika apgūta ierindas mācība ar un bez ieročiem, kāda tā bija pirms 94 gadiem, un citas strēlnieku laika aktivitātes, tika apmeklēta Pirmā pasaules kara kaujas rekonstrukcija Ziemassvētku kauju muzejā Mangaļi. Tāpat skautu sagaitu neatņemama sastāvdaļa ir nakts spēles - spēlē Dvēseļu zaglis Valmieras 4. skautu vienības skauts Pēteris Murīss tika atzīts par veiksmīgāko spēlētāju.

Šī sagaita īpaša izvērtās ar aizsardzības ministra Arta Pabrika un Japānas vēstniecības pārstāvja apmeklējumu. Artis Pabriks , uzrunājot nometnes dalībniekus, uzsvēra: "Šeit, Ložmetējkalnā, ir grūti domāt par Latvijas nākotni un veidot to, neatceroties pagātni. " Viņš atgādināja, ka Ložmetējkalns ir vieta, kas būtu jāzina katram Latvijas patriotam un katram pilsonim, un ikvienam ir jāsaprot, kas un kāpēc šeit ir noticis. "Atzīstu, ka tā ir traģiska Latvijas vēstures lappuse, bet parasti nācijas un valstis dzimst tieši traģiskos apstākļos,"sacīja ministrs. Viņš jauniešus mudināja izlasīt Aleksandra Čaka  vēsturisko poēmu Mūžības skartie, kā arī latviešu strēlnieku pulkveža Jukuma Vācieša atmiņas un padomju laikā aizliegto Aleksandra Grīna vēsturisko romānu "Dvēseļu putenis".

Būtiska ir piedalīšanās oficiālajā Valgundes pagasta organizētajā piemiņas pasākumā, kas arī ik gadu notiek Ložmetējkalnā. Nometnes priekšnieks Nils Klints nometni slēdza, pārfrazējot citātu no leģendārās kinofilmas: "Skauti un gaidas janvārī tikšanās vietu mainīt nedrīkst, un tā ir Ložmetējkalns."

Uldis Jansons,

Valmieras 4. skautu vienības priekšnieks

Jau septīto gadu Ziemassvētku nedēļā Valmieras skauti saņem simbolisku "miera gaismu" ar svecītes liesmiņu, kura īsi pirms Ziemassvētkiem tiek iedegta Jēzus Kristus dzimšanas vietā Betlēmē, no kurienes tā ceļo uz Austriju. Austrijas skauti un gaidas “gaismu” nodot tālāk citu Eiropas valstu skautiem un gaidām, nesot Miera un Draudzības ideju visā pasaulē. Ar šo liesmiņu Viesturskolas skauti devās Valmieras ielās ar mērķi nodot Gaismas un Miera vēstījumu pēc iespējas plašākam cilvēku lokam, kas mudina ikvienu, vairot mieru savā apkārtējā vidē. Jau izveidojusies tradīcija, ka liesmiņa nonāk arī Valmieras pilsētas pašvaldībā, kur tā tiek nodota pilsētas mēram Inesim Boķim, Valmieras pansionātā, Sv. Sīmaņa baznīcā, laikraksta Liesma redakcijā, radio SWH Valmieras studijā, Valmieras izglītības pārvaldē, Vidzemes televīzijas studijā un, protams, Valmieras Viestura vidusskolā, kur tā tika nodota ne tikai direktorei, bet arī direktores vietniekiem mācību darbā un skolotāju kolektīvam.

Akciju „Miera gaisma no Betlēmes” 1986. gadā aizsāka Austrijas radio ziņu aģentūra, un tā bija daļa no labdarības pasākuma bērniem invalīdiem un sociāli nenodrošinātajiem cilvēkiem. Šogad 15.decembrī mūsu Latvijas skautu un gaidu centrālās organizācijas pārstāvji to saņēma no Polijas skautu organizācijas un 16. decembrī Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes baznīcā to nodeva tālāk citām Latvijas skautu un gaidu vienībām. Tālāk tā tika nodota igauņu skautiem un gaidām.

2010.gadā Miera gaisma tiek nodota ar vēstījumu "Ienesīsim Gaismu, kur valda tumsa".

 Ja arī nākamajā gadā īsi pirms Ziemassvētkiem redzat Valmieras ielās puišus un meitenes ar sveču gaismas lukturīti, droši nāciet klāt, lai arī jūs būtu daļa no šīs sirsnīgās tradīcijas un spētu šo vēstījumu nodot saviem draugiem, radiem un kaimiņiem.

 Uldis Jansons

Valmieras 4. skautu vienības priekšnieks