Par Mums
4. skautu vienība aktīvi darbojas no 1994. gada
Galerija
Mūsu aktivitātes bildēs
Pasākumi
Rīkojam un atīvi iesaistām citus dažādos pasākumos
Kontakti
Sazinies ar mums!
  • Jaunumi
  • Par Mums
  • Galerija
  • Pasākumi
  • Kontakti

Jaunumi

MANS ZELTS IR MANA TAUTA

2011. gada 8. novembrī

Trikātā 4. novembrī Latvijas Ģenerāļu klubs, sadarbojoties ar Beverīnas novada pašvaldību, rīkoja Lāčplēša dienas ieskaņas pasākumu „Mans zelts ir mana tauta”. Šo kopā sanākšanas reizi ģenerāļu kluba biedri vēlas ieviest kā tradīciju, aicinot patriotiskās jauniešu organizācijas pirms valsts svētkiem tikties svinīgā pasākumā kādā no Latvijas novadiem. Šogad ģenerāļu klubs izsludināja kluba kausa izcīņas konkursu, kurā var piedalīties jaunsargu un skautu vienības. Konkursa noteikumi un rezultāti palīdzētu noskaidrot, kur nākamajā gadā varētu notikt šis valsts svētku ieskaņas pasākums.

Kādēļ pirmais pasākums notika tieši Trikātā? Tā nav nejaušība, jo Trikāta ir vairāku ģenerāļu dzimtā vieta. Viņu vārdi Latvijā plaši pazīstami- ģenerālis Jānis Balodis, ģenerālis Kārlis Goppers un vēl vairāki citi Lāčplēša kara ordeņa kavalieri.

Vēl pasākumā notika paneļdiskusija "Slikts tas kareivis, kas negrib būt par ģenerāli", kur ģenerāļu kluba biedriem - atvaļinātajam pulkvedim Dainis Turlajam, atvaļinātajam pulkvedis Jurim Dalbiņam un atvaļinātajam viceadmirālim Gaidim Andrejam Zeibotam - varēja uzdot visdažādākos jautājumus. Interesanti piezīmēt, ka visi trīs klātesošie ģenerāļi, kā izrādījās, ir mūsu novadnieki. Divi no tiem – Dainis Turlais un Juris Dalbiņš- savulaik 60. un 70. gados mācījušies Valmieras Viestura vidusskolā un ir šīs skolas absolventi (D. Turlais – 9. izlaidumā, J. Dalbiņš – 12. izlaidumā).

Pie šogad atklātā latvju ķēniņa Tālivalža pieminekļa atvaļinātais viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots pasniedza skautiem un jaunsargiem iedegtas simboliskas lāpas, lai jaunie Latvijas patrioti savu pārliecību un latviskās idejas nestu arī citos mūsdienu jauniešos.

Vakara noslēgumā Trikātas saieta namā Depo skauti un jaunsargi neformālā gaisotnē, pacienājoties ar rupjmaizi, medu un tēju, varēja izrunāties ar ģenerāliem un citiem pasākuma dalībniekiem. Vairāk jautājumu gan uzdeva ģenerāļi, jo viņi vēlējās labāk iepazīt skautu, gaidu un jaunsargu gaitas, lai varētu mērķtiecīgi palīdzēt šīm jaunatnes organizācijām.

Aicinām jaunus dalībniekus

2011. gada 23. septembrī

Valmieras skauti pasaules džamborejā

2011. gada 17. augustā

Ar mo­to «Vien­kār­ši skau­tisms» Zvied­ri­jā no 27. jū­li­ja līdz 7. au­gus­tam no­ti­ka 22. pa­sau­les skau­tu no­met­ne jeb džam­bo­re­ja, ku­rā pul­cē­jās ap­mē­ram  39 000 skau­tu no 154 val­stīm. Lat­vi­jas skau­tis­mu pār­stā­vē­ja pie­ci da­līb­nie­ki, di­vi va­dī­tā­ji no Rī­gas un trīs Val­mie­ras 4.  skau­tu vie­nī­bas pār­stāv­ji — Atis An­tons, Pē­te­ris Gre­dzens un Pē­te­ris Mu­rīss. Vi­ņi no­met­ņo­ja tel­šu pil­sē­ti­ņā, ko­pī­gi pie­da­lī­jās da­žā­dās āra no­dar­bī­bās un pie­dzī­vo­ju­mos.

— Pir­ma­jā die­nā ie­kār­to­ja­mies no­met­nē, ot­ra­jā pie­da­lī­jā­mies at­klā­ša­nā, — stās­ta Val­mie­ras 4. skau­tu vie­nī­bas ro­vers Atis An­tons. — Kat­ru die­nu no­ti­ka da­žā­das no­dar­bī­bas, ku­rās mēs cen­tā­mies pie­da­lī­ties. Sā­ku­mā ļo­ti li­ja — telts, drē­bes un man­tas kļu­va slap­jas, ne­kur vairs ne­gri­bē­jās iet. Kul­tū­ras die­nā va­rē­ja ap­cie­mot ci­tu val­stu tel­tis un no­gar­šot vi­ņu na­ci­o­nā­los ēdie­nus. Bi­ja in­te­re­san­ti un gar­šī­gi, lai gan rei­zēm pa­ši ne­maz ne­zi­nā­jām, ko ēdam, bet slik­ti ne­bi­ja. Skau­tiem, kam ne­bi­ja daudz nau­das, ti­ka iz­vei­do­tas no­met­nes, arī mēs vie­nu nak­ti kā­dā no tām pa­va­dī­jām. Pēc di­vām die­nām vi­ņi at­brau­ca cie­mos pie mums uz džam­bo­re­ju.

Val­mie­ras 4. skau­tu vie­nī­bas kop­nieks Pē­te­ris Mu­rīss: — Džam­bo­re­jā ie­gu­vu jau­nus drau­gus no ār­ze­mēm. Re­dzē­ju, kā lie­la­jās no­met­nēs dzī­vo ci­ti skau­ti, kā­das vi­ņiem pa­ra­žas utt. Vis­vai­rāk skau­tu bi­ja at­brau­ku­ši no ASV, An­gli­jas un Fran­ci­jas, kat­rā ap 1000. Pā­ris kvad­rāt­ki­lo­met­ros bi­ja sa­vāk­ti pār­stāv­ji no vi­sas pa­sau­les, tur va­rē­ja ie­pa­zī­ties ar da­žā­du tau­tu kul­tū­ru. Katrs skauts no sa­vas valsts bi­ja at­ve­dis ko vis­rak­stu­rī­gā­ko — da­žā­dus cie­nas­tus utt. Vi­ņiem sa­va valsts bi­ja jā­pre­zen­tē. No Lat­vi­jas bi­ja maz skau­tu, tā­pēc pre­zen­tā­ci­ju sa­ga­ta­vo­jām ko­pā ar ne­pā­lie­šiem, bet tā iz­pa­li­ka. Pa­ti­ka me­žā iz­vei­do­ta šķēr­šļu jos­la. Mēs gan to ne­aiz­gā­jām, jo bi­ja ķi­be­les ar ko­pas va­dī­tā­ju — viņš bi­ja no Ne­pā­las un ļo­ti vā­ji ru­nā­ja an­glis­ki.

Valmieras 4. skautu vienības vadītājs Uldis Jansons - Lai piedalītos džamborejā, bija jāmaksā diezgan liela naudas summa, tāpēc Latviju pārstāvēja maz skautu. Maksas bija diferencētas. Jaunattīstības valstīm - mazākas, bagātākām valstīm - lielākas. Mēs otrā bagāto valstu kategorijā tikām iedalīti, kad pie mums bija treknie gadi. Šie trīs jaunieši par braukšanu sāka domāt iepriekš, un tam mērķtiecīgi krāta nauda. Katram skautam tāds piedzīvojums var būt vienreiz mūžā, jo tur ir ļoti stingri vecuma ierobežojumi. Pēc tam var piedalīties tikai kā darbinieki, bet arī viņiem ir jāmaksā dalības maksa.

- Pārsvarā darbības bija vērstas uz skautismu, - stāsta Valmieras 4. skautu vienības apakškopnieks Pēteris Gredzens. - No dažādiem materiāliem veidojām skautu mītnes, skatījāmies, ko un ar kādiem resursiem izveidojuši citu valstu skauti. Bija koncerts, kurā uzstājās Zviedrijā populāras grupas un dziedātāji. Muzucēja arī citu valstu mūziķi. Visvairāk man patika piepūšamā bumba, kurā iekāpjot, virs ūdens varēja atraktīvi darboties. Uz paklāja, kas griezās, bija iespēja gūt kaut kādas iemaņas sērfingā. Agrāk nezināju, kādi ir indonēzieši. Nodzīvojot kopā ar viņiem 12 dienas, sapratu, ka viņi ir ļoti izplīdzīgi, gatavi atdot visu un mums par prieku dziedāt dziesmas.

Antis Lūsa

Laikraksts Liesma

2011. gada 16. augusts

«12345»