Jaunumi

Kamēr liela daļa skolas vecuma bērnu un jauniešu brīvlaiku pavada siltumā pie datora vai televizora, skauti un gaidas jau desmito gadu ziemas brīvlaiku piedzīvo sagaitā Baltais vilks.

110 skautu un gaidu no visas Latvijas un 20 jaunsargu no Jēkabpils turpina pirmās Latvijas brīvvalsts laikā iesākto tradīciju, kad skauti, godinot Ziemassvētku kauju notikumus, devās nakts pārgājienā apmeklējot kauju vietas. Viņi atbraukuši no Valmieras, Ķeguma, Ogres, Dobeles, Kocēniem, Rīgas, Jēkabpils un ierīkojuši nometni Ložmetējkalnā Tīreļpurvā. Šiem jauniešiem nav sveši arī mūsdienu varoņi, vienas vienības komandieris ir Poters…

Nometnē ir uzceltas teltis, kur pārlaist nakti, un vairākas nojumes, kurās notiek visām vienībām kopīgi pasākumi. Katra vienība ierīko savu apakšnometni, kuru īpaši izceļ noformējums - smilšu maisu nocietinājums ar Dvēseļu puteņa laika ložmetēja maketu, petrolejas lampa - lukturis pie priedes stumbra, gluži kā kuģa mastā. Kūp ugunskuri. Jaunieši ar cirvjiem un nažiem gatavo skalus no sausākajiem egļu zariem, no meža tiek iznesti sakritušie koki, griež zāģi. "Nometnē par visu jārūpējas pašiem, te nav mammas. Viens otrs pirmo reizi ņem rokā cirvi, lai iemācītos skaldīt malku. Slapjā laikā jāprot iekurt ugunskuru, lai pagatavotu ēdienu, jāuztur siltums teltī. Vadītāji dod zināšanas, bet pieredze un prasme jāgūst pašiem," stāsta skautu virsvadītājs Nils Klints.

Šogad, Ziemassvētku kauju 95. gadadienā, Latvijas Kara muzeja darbinieki, kas ir Latvijas vēstures entuziasti, sadarbībā ar militārās vēstures klubu Redut sarīkoja nometnes dalībniekiem īstu "strēlnieku dienu". Ierindas apmācības, arī izvēršanās ķēdē, kam var būt praktisks pielietojums, piedaloties meklēšanas darbos. "Saldajā ēdienā" straujš maršs un izvēršanās ķēdē ar īstām Pirmā pasaules kara laika šautenēm. Reti kurš puika nav redzējis kara filmas un pēc noskatīšanās sakāpinātā adrenalīna ietekmē bakstījis savus vecākus ar veikalā izdīktu vai paša iztēles pielāgotu šaujamo. Šeit viss ir pa īstam, tikai patronu jauniešiem nav… Pēc straujās soļošanas vienam otram pirmā sajūsma arī beidzas, jo izrādās, ka šaujamais ir smags un neparocīgs. Svarīgi, ka iegūta sajūta - karš nav jautra spēle, bet gan smags un bīstams darbs, kur neuzmanība un rīkojuma neprecīza izpilde var maksāt dzīvību, šoreiz gan var tikt cauri ar atspiešanos.

Nometnes aktīvā dienas daļa sākas un beidzas ar valsts karoga pacelšanu, nolaišanu un dziesmu, arī pirms ēdienreizes ir kopīga lūgšana un pateicība - tās ir tradīcijas un patriotisma skola. Žēl, ka skautu un gaidu piedzīvojumos nav izdevies iesaistīt krievu valodā runājošās skolas (ir tikai viena vienība Zilupē), arī šeit jūtama vēstures izpratne un saldējošā elpa, varbūt skautu tradicionālā sveiciena dēļ? Tomēr tā drīzāk ir vēstures nezināšana, jo skauti ir pasaules lielākā jaunatnes organizācija, kas dibināta 1905. gadā.

Skautu organizācija ir zināmā mērā sabiedrības spogulis, jo, tāpat kā mūsu valstī, trūkst atbildīgu un spējīgu vīriešu reproduktīvajā vecumā, kas blakus saviem diviem maizes darbiem būtu gatavi veikt brīvprātīgu darbu nākotnes labā.

Ilmāra Znotiņa teksts un foto

Laikraksts Diena

2012. gada 12. janvāris

Decembrī cauri visai Eiropai ceļo „Miera gaisma no Betlēmes”, kad skauti un gaidas uz valstu robežām viens otram nodod simbolisku „miera gaismu” ar svecītes liesmiņām.

Jau astoto gadu gaismas liesmiņa ceļo arī uz Latviju. To 16.decembrī skautu organizācijas pārstāvji saņēma no Lietuvas skautiem. Šā gada moto ir „Gaisma vieno tautas”.

Arī Latvijas skauti un gaidas kopā ar 41 miljonu līdzīgi domājošo visā pasaulē pievienojas skautisma dibinātāja Roberta Bēdena-Paula vārdiem „Miers nevar būt pilnīgs, kamēr miera ideja nav cilvēku prātos un viņu gribā.”

Otrdien, 20.decembrī, Latvijas Skautu un Gaidu Centrālās organizācijas Valmieras 4.skautu vienība ar šo gaismiņu devās pie saviem atbalstītājiem lai teiktu paldies par atbalstu. Svarīgs pienākums ir arī Valmieras pansionāta apmeklējums, kas visus gadus ir bijusi šīs akcijas neatņemama sastāvdaļa.

Akciju „Miera gaisma no Betlēmes” 1986. gadā aizsāka Austrijas radio ziņu aģentūra, un tā bija daļa no labdarības pasākuma bērniem invalīdiem un sociāli nenodrošinātajiem cilvēkiem. Akcijas mērķis ir nodot Draudzības un Miera vēstījumu pēc iespējas plašākam cilvēku lokam un mudināt ikvienu, īpaši skautus un gaidas, radīt un veicināt mieru apkārtējā sabiedrībā. Miera gaisma tiek iedegta neilgi pirms Ziemassvētkiem Jēzus Kristus dzimšanas vietā Betlēmē, pēc tam skauti un gaidas uguntiņas nogādā Eiropas valstīs. Svecīšu liesmiņas tiek aiznestas uz baznīcām, sociālās aprūpes centriem un bērnu iestādēm, pašvaldībām un arī pie skautu un gaidu atbalstītājiem.

Trikātā 4. novembrī Latvijas Ģenerāļu klubs, sadarbojoties ar Beverīnas novada pašvaldību, rīkoja Lāčplēša dienas ieskaņas pasākumu „Mans zelts ir mana tauta”. Šo kopā sanākšanas reizi ģenerāļu kluba biedri vēlas ieviest kā tradīciju, aicinot patriotiskās jauniešu organizācijas pirms valsts svētkiem tikties svinīgā pasākumā kādā no Latvijas novadiem. Šogad ģenerāļu klubs izsludināja kluba kausa izcīņas konkursu, kurā var piedalīties jaunsargu un skautu vienības. Konkursa noteikumi un rezultāti palīdzētu noskaidrot, kur nākamajā gadā varētu notikt šis valsts svētku ieskaņas pasākums.

Kādēļ pirmais pasākums notika tieši Trikātā? Tā nav nejaušība, jo Trikāta ir vairāku ģenerāļu dzimtā vieta. Viņu vārdi Latvijā plaši pazīstami- ģenerālis Jānis Balodis, ģenerālis Kārlis Goppers un vēl vairāki citi Lāčplēša kara ordeņa kavalieri.

Vēl pasākumā notika paneļdiskusija "Slikts tas kareivis, kas negrib būt par ģenerāli", kur ģenerāļu kluba biedriem - atvaļinātajam pulkvedim Dainis Turlajam, atvaļinātajam pulkvedis Jurim Dalbiņam un atvaļinātajam viceadmirālim Gaidim Andrejam Zeibotam - varēja uzdot visdažādākos jautājumus. Interesanti piezīmēt, ka visi trīs klātesošie ģenerāļi, kā izrādījās, ir mūsu novadnieki. Divi no tiem – Dainis Turlais un Juris Dalbiņš- savulaik 60. un 70. gados mācījušies Valmieras Viestura vidusskolā un ir šīs skolas absolventi (D. Turlais – 9. izlaidumā, J. Dalbiņš – 12. izlaidumā).

Pie šogad atklātā latvju ķēniņa Tālivalža pieminekļa atvaļinātais viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots pasniedza skautiem un jaunsargiem iedegtas simboliskas lāpas, lai jaunie Latvijas patrioti savu pārliecību un latviskās idejas nestu arī citos mūsdienu jauniešos.

Vakara noslēgumā Trikātas saieta namā Depo skauti un jaunsargi neformālā gaisotnē, pacienājoties ar rupjmaizi, medu un tēju, varēja izrunāties ar ģenerāliem un citiem pasākuma dalībniekiem. Vairāk jautājumu gan uzdeva ģenerāļi, jo viņi vēlējās labāk iepazīt skautu, gaidu un jaunsargu gaitas, lai varētu mērķtiecīgi palīdzēt šīm jaunatnes organizācijām.